Kā pārdot īpašuma domājamās daļas?
Kā pārdot īpašuma domājamas daļas? Cilvēki kopīpašumā var nonākt dažādi – kopīgi iegādājoties īpašumu mežu, zemi, māju, mantojot to, utt. Kopīpašums kā apgrūtinājums lielākās problēmas rada tiem, kas kļuvuši par domājamo daļu īpašniekiem daudzdzīvokļu namos.
Pārsvarā šāda situācija ir vecajos īres namos Rīgas centrā, kur denacionalizācijas steigā vecos īres namus izpārdeva nevis dzīvokļu īpašumos, bet domājamās daļās.
Kā pārdot īpašuma domājamās daļas daudzdzīvokļu ēkā?
Domājamā daļa daudzdzīvokļu ēkā
Ja personai pieder dzīvoklis daudzdzīvokļu ēkā, tad viņai zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, kura sastāvā saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu ietilpst atsevišķs dzīvoklis un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas no:
1) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas daļas, piemēram, tās koplietošanas telpām (bēniņi, kāpņutelpas, pagrabtelpas);
2) dzīvojamās mājas palīgēkām, ja tādas ir, piemēram, šķūnis;
3) zemesgabala, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja zemesgabals nepieder citai personai.
Tas nozīmē, ka dzīvoklis ir katra īpašnieka atsevišķs īpašums, savukārt, piemēram, dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, zeme, uz kuras atrodas māja un/vai palīgēkas ir visu dzīvokļu, kuri atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā, īpašnieku kopīpašums. Bet dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamajā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.
Ja dzīvokļa īpašums tiek pārdots, tad pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma vai izpirkuma tiesību uz to, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.
Kā pārdot īpašuma domājamās daļas lauku īpašumā vai privātmājā ?
Ja nekustamais īpašums, kas sastāv no zemesgabala un uz tā esošas dzīvojamās mājas, pieder divām personām, tad tas ir kopīpašums, un katram zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz vienu pusi domājamo daļu no visa īpašuma. Tas nozīmē, ka viņi ir kopīpašnieki visam īpašumam un, lai rīkotos ar īpašumu, nepieciešama vienam otra piekrišana.
Kā pārdot īpašuma domājamo daļu?
Lai arī rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kopumā, kā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo nekustamā īpašuma domājamo daļu atsavināt vai ieķīlāt, neprasot pārējo kopīpašnieku piekrišanu.
Problēmas ar kopīpašumu rodas ne tikai lielajos īres namos, kur katrs nopircis pa daļai. Mēdz gadīties, ka pieci, seši radinieki manto vienu īpašumu, un viens no viņiem izlemj no šī kopīpašuma aiziet. Jā, viņš savu domājamo daļu var pārdot. Taču pārdošanas process ir sarežģītāks, nekā pārdodot dzīvokļa īpašumu. Pārdodamā domājamā daļa vispirms jāpiedāvā pārējiem kopīpašniekiem. Tikai tad, ja viņi pēc divu mēnešu domāšanas no pirmpirkuma tiesībām atsakās, domājamo daļu var pārdot kādam citam. Pirmpirkuma tiesības kopīpašniekiem turklāt jāpiedāvā, uzrādot jau ar iespējamo pircēju noslēgto līgumu – ja domājamo daļu tomēr izlemj pirkt kāds no kopīpašniekiem, viņš to pērk ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi tikuši piedāvāti svešajam pircējam.
Gadījumā ja pārdevējs nepiedāvā kopīpašniekam izmantot pirmpirkuma tiesības uz pārdoto domājamo daļu, tad kopīpašnieks gada laikā, skaitot no tās dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, var izmantot izpirkuma tiesību.
