Tātad, davinājumā saņemtu īpašumu drīkst pārdot, ja vien dāvinājuma līgumā nav iestrādāti noteikumi, kas to liegtu.
Pārdot dāvinātu īpašumu ir iespējāms, ja tikai līgumā nav pievienots sevišķs noteikums: uzlikums.
Pastāv trīs dāvinājuma veidi: parasts dāvinājums, par kuru nekas netiek prasīts pretī, dāvinājums ar uzlikumu, kas, saņemot dāvinājumu, paredz atsevišķus nosacījumus vai līgumā ietvertu pretpienākumu, un dāvinājums atlīdzības nozīmē, ko piešķir kā atlīdzību par izdarītiem pakalpojumiem.
Brīdī, kad tiek parakstīts dāvinājuma līgums un apdāvinātā īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas zemesgrāmatā, dāvinātājs vairs nav nekustamā īpašuma īpašnieks un ar to vairs nevar brīvi rīkoties.
Likums paredz, ka ikvienam dāvinājumam var pievienot sevišķu noteikumu, ko sauc par uzlikumu, ar kuru, vai nu tuvāk norādīts, kādā veidā vai kādam mērķim apdāvinātajam jāizlieto saņemtā dāvana, vai arī ir ierobežots tiesību ilgums.
Šāda veida dāvinājuma līgumā var noteikt, piemēram, mūža lietošanas tiesības uz nekustamo īpašumu par labu dāvinātājam un aizliegumu nekustamo īpašumu bez dāvinātāja rakstiskas piekrišanas atsavināt (piemēram, pārdot), uzdāvināt, ieķīlāt un apgrūtināt ar lietu tiesībām (piemēram, noteikt servitūtus).
Tātad, davinājumā saņemtu īpašumu drīkst pārdot, ja vien dāvinājuma līgumā nav iestrādāti noteikumi, kas to liegtu.